— varavīksnenes un starenes iekaisums. Izolēts varavīksnenes iekaisums (irīts) sastopams reti. IRIDOCIKLĪTS izraisa vispārējas organisma slimības (reimatisms, tbc, gonoreja, toksoplazmoze, sifiliss, gripa). vielmaiņas traucējumi (cukura diabēts, podagra). acu traumas, fokālā inf. (bojāti zobi, deguna blakusdobumu iekaisums). Galv. simptomi; stipras sāpes un karstuma sajūta acī, fotofobija, asarošana, redzes pavājināšanās. Paplašināti asinsvadi, gk. ap radzeni, mainījusies varavīksnenes krāsa, un izplūdis tās zīmējums (salīdzinājumā ar veselo aci). Zīlīte šaura; veidojas varavīksnenes saaugumi ar lēcu, tāpēc zīlītes malas kļūst robainas. Ja IRIDOCIKLĪTS laikā neārstē, rodas pilnīgs zīlītes aizaugums, kas traucē acs iekšējā šķidruma cirkulāciju, tāpēc paaugstinās acs iekšējais spiediens. Vieglākos IRIDOCIKLĪTS gadījumos acs kļūst pilnīgi vesela, dažreiz paliek saaugumi; smagākos gadījumos var rasties sekundāra glaukoma, katarakta, varavīksnenes vai acs ābola atrofija. Ārstē ar līdzekļiem, kas paplašina zīlīti (atropīns, skopolamīns), kortizonu, prethistamīna līdzekļiem, antibiotikām, sulfanilamīdu preparātiem, fizioterapiju un vispārēju specifisku ārstēšanu atkarībā no IRIDOCIKLĪTS izcelsmes.