inf. slimība, ar ko slimo dzīvnieki (gk. zirgi, ēzeļi), bet var inficēties arī cilv.

Ieros. ir mikroorganisms Actinobacillus mallei, kas apkārtējā vidē samērā neizturīgs. Cilv. inficējas pēc biežas saskares ar slimiem dzīvn. (gk. zirgiem), to izdalījumiem vai jēlu gaļu. Visbiežāk saslimst veterin. darbinieki, zirgkopji. IENĀŠI ieros. iekļūst organismā caur bojātu ādu vai gļotādu. Inf. iekļūšanas vietās izveidojas mezgliņš, pēc tam ar strutām pildīts pūslītis (pustula). Ja, ieros-am vairojoties, tas ar asinīm izplatās pa visu organismu, ādā un iekšējos orgānos izveidojas specifiski mezgliņi un abscesi un veidojas akūtā slimības forma. Ja mikroorganisms ilgstoši aizkavējas limfmezglos un tur tiek novājināts, attīstās hroniskā IENĀŠI forma.

Akūtajai IENĀŠI formai raksturīgs straujš slimības sākums pēc 2—5 dienu ilga inkubācijas perioda — t līdz 39° un augstāka, vispārējas intoksikācijas pazīmes, nespēks, ēstgribas trūkums, sāpes muskuļos; vēlāk pievienojas sāpes locītavās, tās uztūkst. Inf. iekļūšanas vietā izveidojas tumšsarkani, blīvi izsitumi (papūlas) ar apsārtumu gar malām, pēc tam pustulas ar asiņainām strutām un beidzot Čūla ar vietēju limfmezglu un limfvadu iekaisumu. Ja laikus netiek sniegta med. palīdzība, slimnieks var aiziet bojā.
Hroniskajai IENĀŠI formai atkarībā no procesa lokalizācijas ir 3 veidi — ādas, plaušu un deguna IENĀŠI. Hron. slimība ilgst gadiem, reizēm paasinoties.

Ārstē ar sulfanilamīdu preparātiem, antibiotikām, imūnterapiju.

Profilakse. Katru gadu visus zirgus speciāli pārbauda. Dzīvniekus, kas slimo ar IENĀŠI, likvidē un to līķus iznīcina. Telpas un dzīvn. kopšanas inventāru dezinficē. Kopjot dzīvniekus, stingri jāievēro higiēnas noteikumi (speciāli apģērbi, dezinfekcija).