dažādu darba procesu izmantošana ārstn. nolūkā.

DARBA TERAPIJA pamatā ir darba ārstn. iedarbība uz slimnieka psih. stāvokli, organisma vispārējo tonusu, vielmaiņu u.c. To bieži izmanto kopā ar ārstn. vingrošanu, sporta nodarbībām. DARBA TERAPIJA saistīta ar noteiktiem radoša darba elementiem, cilv. vērtības apziņas celšanos. Bez ārstn. iedarbības DARBA TERAPIJA ir nozīme arī jaunu darba iemaņu iegūšanā, lai varētu veikt kādu derīgu darbu, ja iepriekšējās darbaspējas slimības vai traumas dēļ zudušas.

DARBA TERAPIJA veidi ir atkarīgi no cilv. veselības stāvokļa. Cilvēkiem, kas slimo ar hipertonisko slimību sākumstadijā, vielmaiņas traucējumiem (aptaukošanos) vai kam ir kūtra zarnu darbība, atveseļošanās periodā pēc ilgstošām slimībām u.c. jāizvēlas DARBA TERAPIJA svaigā gaisā ar dažādu fiz. slodzi, piem., dažādi darbi dārzā. Garīgu darbu strādājoši cilv., kam darbs saistīts ar ilgstošu sēdēšanu telpās, šo DARBA TERAPIJA veidu var izmantot profilaktiskā nolūkā.
Lokālu funkcionālu traucējumu gadījumā (kustību ierobežojumi pēc traumas, operācijas, iekaisuma u.c.) lieto DARBA TERAPIJA veidus, kas prasa atsevišķu muskuļu grupu darbu, palielina kustību apjomu (kokapstrāde, zāģēšana, iesiešana, izšūšana, adīšana utt.). Ļoti svarīgi ir ievērot cilv. organisma vispārējam stāvoklim atbilstošu fiz. slodzi.
DARBA TERAPIJA plaši lieto psih. slimību ārstēšanā.