asinsvadu sašaurināšanās un paplašināšanās sakarā ar sienu gludās muskulatūras tonusa svārstībām. Asinsvadu tonuss svārstās aktīvi (nervu impulsu vai ķīm. vielu ietekmē) un pasīvi (asinsvada iekšējā spiediena ietekmē). Visspilgtāk ASINSVADU REAKCIJAS izpaužas sīkajos asinsvados — arteriolās un vēnulās. Asinsvadu kustību (eferentos) nervus iedala sašaurinātajos un paplašinātājos (tie ir tikai dažos asinsvados). Sašaurinātāji atrodas visos asinsvados, bet to daudzums un izraisītās tonusa svārstības dažādu orgānu asinsvados ļoti atšķiras, piem., ādas asinsvados dominē neirālās tonusa maiņas, bet miokarda (sirds muskulatūras un smadzeņu asinsvados nervu impulsu efektu pārspēj lokāla ķīm. vielu ietekme. No ASINSVADU REAKCIJAS atšķirībām atkarīgas asinsrites īpatnības atsevišķos orgānos un audos, piem., sirds (koronārā), aknu (portālā), smadzeņu, nieru un muskuļu asinsrite. ASINSVADU REAKCIJAS iedala lokālās jeb orgānu un vispārējās ASINSVADU REAKCIJAS. Lokālās ASINSVADU REAKCIJAS maina asiņu pieplūdi attiecīgajā orgānā vai ķermeņa daļā. īpatnējs ādas lokālo ASINSVADU REAKCIJAS veids ir dermogiālisms. Vispārējā s ASINSVADU REAKCIJAS parasti ierosina sarežģīti reflektoriski regulācijas procesi, kas optimāli pārkārto asins sadali, pieskaņojot to darbojošos orgānu fiziol. vajadzībām. Šīs reakcijas parasti saistītas ar pārejošām asinsspiediena maiņām. Reflektoriskās asinsvadu tonusa maiņas jeb asinsvadu refleksus iedala pašrefleksos (rada impulsi no pašu asinsvadu receptoriem) un sajūgtos refleksos (rada jebkuru receptoru kairinājumi, biežāk sāpīgi kairinājumi un ādas termoreceptoru kairinājumi). Aortas lokā un miega sinusā atrodas baroreceptori, kurus ierosina spiediena paaugstināšanās. Šīm asinsvadu refleksogēnajām zonām ir svarīga nozīme konstanta asinsspiediena uzturēšanā, impulsi no baroreceptoriem aizkavē asinsspiediena paaugstināšanos vai arī sekmē pazemināta spiediena normalizēšanos. Svarīgus refleksus asinsspiediena regulācijā rada arī impulsi no aortas un miega artērijas īpašu ķermenīšu hemoreceptoriem, kurus ierosina ogļskābās gāzes koncentrācijas palielināšanās asinīs un nepietiekams skābekļa daudzums. Sajūgtie asinsvadu refleksi saistīti gk. ar asinsspiediena paaugstināšanos, piem., sāpīgs kairinājums rada asinsvadu sašaurināšanos (it īpaši vēdera dobuma orgānos) un asinsspiediena paaugstināšanos. Cilvēkam asinsvadu tonusa pārmaiņas un līdz ar to asinsspiediena maiņas var izraisīt runāts vai rakstīts vārds (nosacījuma reflekss). Ķīm. vielas var sašaurināt vai paplašināt asinsvadus. Tos sašaurina daži hormoni (adrenalīns, noradrenalīns, vazopresīns) u.c. vielas, piem., serotonīns(rodas zarnu gļotādā, dažos smadzeņu apvidos), angiotenzīns (rodas no kādas plazmas olbv.). Asinsvadus paplašina daudzi skābi metabolīti (ogļskābā gāze, pienskābe, adenilskābe) vai īpašas vielas, kas rodas dziedzeru darbības laikā (bradikinīns), kā arī acetilholīns, histamīns. Adas sārtums dažādu kairinājumu vai iekaisuma vietā izskaidrojams ar histamīna atbrīvošanos un iedarbību uz asinsvadiem. Darba jeb funkcionālā hiperēmija muskuļos veidojas sakarā ar metabolītu izraisīto asinsvadu paplašināšanos. Asinsvadu muskulatūras spēju reaģēt uz ķīm. vielām izmanto ārstn-ā, lietojot asinsvadu paplašinātājus līdzekļus un asinsvadu sašaurinātājus līdzekļus.