savienojumi, kas veicina ogļhidrātu (gk. glikozes) izmantošanos audos un uzkrāšanos glikogēna veidā aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs. ANTIDIABĒTISKIE LĪDZEKĻI izmanto cukura diabēta ārstēšanā, jo tie likvidē šai slimībai raksturīgos vielmaiņas traucējumus, hiperglikēmiju, glikozūriju. Galvenais ANTIDIABĒTISKIE LĪDZEKĻI pārstāvis ir aizkuņģa dziedzera hormons insulīns. Tā kā insulīna preparāti lietojami tikai injekciju veidā, pēdējos gadu desmitos radīti jauna tipa iekšķīgi lietojami sintētiski ANTIDIABĒTISKIE LĪDZEKĻI, kas visbiežāk ir sulfanilamīdu tipa savienojumi: bukarbāns (nadizāns), butamīds, ciklamīds, hlorpropamīds u.c. Taču šie ANTIDIABĒTISKIE LĪDZEKĻI efektīvi tikai tad, ja kaut daļēji saglabājusies aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas funkcija. Pastāv uzskats, ka tie stimulē insulīna veidošanos vai arī palielina audu jutību pret insulīnu.