psih. traucējumi, kas radušies pēc dažādām somatiskām neinfekcijas slimībām un ir pamatslimības simptoms; pieder pie simptomātiskajām psihozēm. SOMATOGĒNĀS PSIHOZES var būt akūtas un ieilgušas, pēc to izbeigšanās var palikt encefalopātija. Visbiežāk SOMATOGĒNĀS PSIHOZES rodas sakarā ar sirds un asinsvadu mazspēju, miokarda infarktu, ļaund. audzēju. Sirds un asinsvadu mazspējas gadījumos akūtā stāvoklī var rasties apdullums, hron. stāvoklī — vājums, apātija, interešu un aktivitātes trūkums, atmiņas traucējumi. SOMATOGĒNĀS PSIHOZES gaita viļņveidīga un atkarīga no pamatslimības. Ja ir akūts miokarda infarkts, novērojamas bailes, trauksme, nemiers, pēc tam var iestāties apdullums, orientācijas traucējumi. Izveseļošanās periodā var būt gan pacilāts garastāvoklis, tieksme darboties, kustēties, gan depresija un aizdomīgums, hipohondrija — pārmērīga uzmanība pret savām somatiskajām sajūtām un veselību. Raksturīgi arī patol. stāvokļi, kuri izpaužas eiforijā un kuru laikā trūkst slimības apziņas. Ļaund. audzēju gadījumā dominē astēnija, garastāvokļa svārstības. SOMATOGĒNĀS PSIHOZES rodas, iestājoties kaheksijai. Tad iespējama dziļa apātija un pat apziņas aptumšošanās. Ārstē pamatslimību.