hroniska muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga dobumu veidošanās un neiroglijas savairošanās. Ja līdzīgas pārmaiņas rodas smadzeņu stumbrā, to sauc par siringobulbiju. SIRINGOMIĒLIJA rodas sakarā ar muguras smadzeņu attīstības traucējumiem. To veicina muguras traumas un inf-as. Slimība visbiežāk skar muguras smadzeņu kakla un krūšu daļu, gk. ap centrālo kanālu. Slimības pazīmes sāk izpausties 20—40 g. vecumā, reti agrāk, slimība attīstās lēnām. Vīrieši slimo biežāk nekā sievietes. Pirmās slimības pazīmes ir ādas jušanas traucējumi ķermeņa augšdaļā. Izzūd sāpju un t" sajūta, tāpēc bieži rodas apdegumi, slikti dzīstošas brūces, apsaldējumi. Var būt arī sāpes, tirpšana, dedzinoša sajūta. Dažreiz rodas muskuļu nespēks un paralīze rokās, retāk kājās. Siringobulbijai raksturīgi jušanas traucējumi sejas ādā, bulbārās paralīzes pazīmes, nistagms un citi vestibulārā aparāta bojājuma simptomi. SIRINGOMIĒLIJA ārstē slimnīcā. Bieži nepieciešama muguras smadzeņu apstarošana ar rentgenstarojumu, kas aptur patol. procesa progresēšanu. SIRINGOMIĒLIJA slimniekam jāvairās no fiz. piepūles, smagumu celšanas, no saskares ar augstu t", no apsaldējumiem un ādas ievainojumiem.