seroza šķidruma (no dažiem ml līdz 2—3 l) uzkrāšanās starp sēklinieka apvalkiem sakarā ar atteces traucējumiem limfvados. (Ja šķidrums asiņains — hematocēle.)
sēklinieka ūdenstrūce var būt piedzimta vai iegūta. Iegūtas sēklinieka ūdenstrūce cēlonis — akūts iekaisums sēklinieku maisiņa orgānos, audzēji ( seminomas), kā arī traumas. sēklinieka ūdenstrūce attīstību veicina viss, kas saspiež sēklvadu ( cirkšņa trūce, varikocēle). Akūta sēklinieka ūdenstrūce parasti noris ar stiprām sāpēm, paaugstinātu t°, sēklinieku maisiņa apjoms palielinās. Hron. sēklinieka ūdenstrūce attīstās lēnām. Slimnieks to pamana tikai tad, kad sēklinieku maisiņa palielināšanās dēļ rodas neērtības staigājot, sākas pastāvīgas, trulas, velkošas sāpes sēklvadā un cirkšņa kanālā, zūd darbaspējas; var rasties grūtības urinējot, traucējumi dzimumdzīvē.

Ārstē pamatslimību. Sākumā šķidruma uzsūkšanos var veicināt kompreses, punkcijas. Lielas hron. sēklinieka ūdenstrūce gadījumā — operācija.