nestabili ķīm. elementu izotopi, kas sabrūk un pārvēršas (tieši vai ar starppakāpēm) citos izotopos vai elementos, atbrīvojot enerģiju jonizējošā starojuma veidā. Izotopi ir viena un tā paša ķīm. elementa atomu paveidi, kuriem ir vienāds kodolu elektriskais lādiņš (vienāds protonu skaits), bet dažādi masas skaitļi (dažāds neitronu skaits); ķīm. īpašības izotopiem ir vienādas. RADIOAKTĪVIE IZOTOPI iedala dabiskos RADIOAKTĪVIE IZOTOPI un mākslīgi radītos RADIOAKTĪVIE IZOTOPI, kurus iegūst kodolreakcijās. Dabā eksistē 3 RADIOAKTĪVIE IZOTOPI un elementu saimes, kurās daudzu pārvērtību rezultātā veidojas stabili elementi: urāna (pirmais elements urāns 238U, pēdējais — svins 206Pb), torija (pirmais — torijs 232Th, pēdējais —• svins 208Pb) un aktīnija saime (pirmais — urāns 235U, pēdējais — svins 207Pb). Mākslīgi iegūta ir neptūnija saime (pirmais elements neptūnijs Np, pēdējais — bismuts 209Bi). RADIOAKTĪVIE IZOTOPI dabā plaši izplatīti, tie sastopami iežos, ūdeņos (piem., radona ūdeņos), atmosfērā, kā arī biosfērā, un to starojums veido dabisko radiācijas fonu. Pazīstami apm. 50 dabisko un vairāk nekā 1000 mākslīgo RADIOAKTĪVIE IZOTOPI, turklāt mākslīgo RADIOAKTĪVIE IZOTOPI skaits ar katru gadu palielinās. RADIOAKTĪVIE IZOTOPI raksturo ar radioaktivitātes tipu, tā aktivitāti un pussabrukšanas periodu. RADIOAKTĪVIE IZOTOPI aktivitāte rāda radioaktīvās sabrukšanas intensitāti vai ātrumu, to mērī ar RADIOAKTĪVIE IZOTOPI sabrukušo atomu kodolu skaitu laika vienībā; ja vienā sekundē sabrūk 1 atoma kodols, aktivitāte ir 1 bekerels (Bq), Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā sairst puse no visiem atomu kodoliem; tas var mainīties ļoti plašās robežās, piem., rādija izotopam rādijs-226 tas ir 1620 g., kobalta izotopam kobalts-60 — 3 1/2 g., zelta izotopam zelts-198 — 2,7 dienas un tamlīdzīgi. RADIOAKTĪVIE IZOTOPI plaši lieto staru terapijā un radioizotopiskajā diagnostikā. Tīrus RADIOAKTĪVIE IZOTOPI lieto reti, — parasti tie ir kāda ķīm. savienojuma sastāvā (iezīmētie savienojumi).