hron. slimība, kam raksturīgs progresējošs muskuļu vājums. Izšķir primāro PROGRESĒJOŠĀ MUSKUĻU DISTROFIJA jeb miopātiju un sekundāro jeb neirogēno PROGRESĒJOŠĀ MUSKUĻU DISTROFIJA, kas rodas, ja bojāti nervi vai muguras smadzeņu kustību nervu ceļi un šūnas. PROGRESĒJOŠĀ MUSKUĻU DISTROFIJA attīstībā galv. nozīme ir iedzimtībai. Slimību veicina dažādi nelabvēlīgi ārējie faktori (vecāku alkoholisms, dažādas intoksikācijas, inf-as, traumas u.c), kā arī vairogdziedzera, dzimumdziedzeru un hipofīzes darbības traucējumi. Slimība parasti sākas nemanāmi, biežāk bērniem un pusaudžiem, tās gaita ir lēna. Locekļu, vidukļa, retāk sejas un kakla muskuļi kļūst nespēcīgi, ļengani, izdilst. Miopātijas gadījumā bieži atrofējas plecu, muguras un gūžas muskuļi. Raksturīga ir lāpstiņu attālināšanās un to spārnveida stāvoklis. Apgrūtināta piecelšanās, iešana, saliekšanās un atliekšanās. Dažām miopātijas formām novērojama muskuļu neīstā hipertrofija — pieaug muskuļu apjoms, bet to funkcija vāja. Sakarā ar muskuļu vājumu var deformēties vidukļa un locekļu skelets. Neirogēnās formas gadījumā muskuļi izdilst visbiežāk apakšstilbos, pēdās, apakšdelmos un plaukstās. Raksturīgi ir arī ādas jušanas traucējumi. Šī PROGRESĒJOŠĀ MUSKUĻU DISTROFIJA forma līdzīga hron. polineirītam. PROGRESĒJOŠĀ MUSKUĻU DISTROFIJA ārstē slimnīcā vai ambulatoriski.