vielas, kas nomāc CNS un ko izmanto gk. psih. slimību ārstēšanā. Svarīgākie NEIROLEPTISKIE LĪDZEKĻI ir fenotiazīna (aminazīns, triftazīns) un butirofenona atvasinājumi (haloperidols, metorīns, droperidols). Raksturīgākais NEIROLEPTISKIE LĪDZEKĻI pārstāvis aminazīns rada vienaldzību un miegainību, it sevišķi, ja psih. slimība saistīta ar uzbudinājumu. NEIROLEPTISKIE LĪDZEKĻI plaši izmanto šizofrēnijas ārstēšanā. Daudzos gadījumos NEIROLEPTISKIE LĪDZEKĻI likvidē arī citus psih. traucējumus. Spēcīga antipsihotiska iedarbība ir triftazīnam un haloperidolam. Metorīnu izmanto akūta psih. uzbudinājuma likvidēšanai. NEIROLEPTISKIE LĪDZEKĻI nomāc arī vemšanas centru un termoregulācijas centru, tāpēc tie darbojas pret vemšanu un pazemina ķermeņa t. Sakarā ar to NEIROLEPTISKIE LĪDZEKĻI, it īpaši aminazīnu, lieto mākslīgai organisma atdzesēšanai ķir. operācijās. Tā kā NEIROLEPTISKIE LĪDZEKĻI pastiprina pretsāpju un narkozes līdzekļu iedarbību, tos bieži ievada pirms narkozes. Droperidolu lieto, lai pastiprinātu neiroleptanalgēzijas līdzekļu darbību. Ja NEIROLEPTISKIE LĪDZEKĻI ilgstoši lieto lielākās devās, rodas raksturīga blakusiedarbība — trīce un kustību traucējumi. Pie NEIROLEPTISKIE LĪDZEKĻI pieskaita arī alkaloīda rezerpīnu, ko tagad psih. slimību ārstēšanā lieto samērā reti, bet izmanto gk. asinsspiediena pazemināšanai hipertoniskās slimības gadījumā.