MATGALVIS (Trichocephalus trichiurus) — veltņtārpu tipa nematožu klases parazīts, kas mitinās cilv. aklajā zarnā un ierosina trihoceialozi. MATGALVIS ir 3—5,5 cm garš, pelēcīgi balts tārps ar paresninātu ķermeņa pakaļējo galu, kas tēviņam spirāliski sagriezts. Ar garo diegveida priekšgalu MATGALVIS dziļi ieurbjas zarnas sienā, dažreiz pilnīgi zem gļotādas. Barojas ar audu sulām un asinīm. Viena parazītu paaudze dzīvo apm. 4—5 g. Cilv. organismā var būt 1 līdz vairāki desmiti, retāk simtiem eksemplāru. Pieaugusi MATGALVIS mātīte diennaktī producē apm. 175 000 olu. Tās attīstās tikai ārpus cilv. organisma, visbiežāk augsnē, kur nokļūst ar izkārnījumiem. Salīdzinājumā ar cērmju olām MATGALVIS olas ir izturīgākas pret saules ultravioleto starojumu, mazāk izturīgas pret t, kas zemāka par 0°, to attīstībai nepieciešams vairāk mitruma. Cilv. organismā MATGALVIS olas nokļūst ar dārzeņiem, ogām un augļiem, kā arī no netīrām rokām. Zarnās no olas izšķiļas kāpurs, kas ieurbjas zarnu bārkstiņās, paliek tur apm. 70 st., tad atbrīvojas, piestiprinās pie aklās zarnas sienas (retāk citās resnās zarnas daļās) un attīstās par pieaugušu parazītu. Cilv. organismā norisošais attīstības cikls ilgst 30—35 dienas.