psih. traucējumi, kuru cēlonis ir vispārējas inf. slimības. Pie tām nav pieskaitāmas psihozes, kas rodas tieši galvas smadzeņu infekcioza bojājuma (encefalīta, meningoencefalīta) dēļ. Reimatisma aktīvajā fāzē var būt delīrijs, apdullums, reizē pārmērīgas, nevajadzīgas, neapzinātas kustības (hiperkinēzes), muskuļu spazmas un kustību traucējumi (katatonija). Lēns reimatisma process var radīt psihozes, kas saistītas ar murgiem un afektīviem traucējumiem. Visā slimības laikā novērojama astēnija, var būt trauksme, nemiers, dažādi pēkšņi traucējumi. Gripa var izraisīt akūtas psihozes, kas saistītas ar aptumšotu apziņu, kā arī depresijas un murgu stāvokļus uz astēnijas fona. Vīruspneimonija var radīt depresiju, kam pievienojas uzbudinājums un astēnija. Tbc dažkārt rada astēniju, bet biežāk slimniekiem novērojams pacilāts garastāvoklis un eiforija, nepietiekama sava stāvokļa nopietnības apzināšanās, kas var novest pie režīma pārkāpšanas un ārstn. pasākumu neievērošanas. Atsevišķos gadījumos slimnieki kļūst pārspīlēti uzmanīgi pret savu veselību. Pēcdzemdību psihozes var radīt septisks process pēc dzemdībām. Klīn. ainā novērojama katatonija, aptumšota apziņa. Ārstē pamatslimību, vajadzības gadījumā līdztekus izmantojot nomierinošus un neiroleptiskus līdzekļus.