organisma bezšūnu šķidrā fāze (asins plazma, limfa, audu un smadzeņu šķidrums); apskalo visas šūnas un audus un nodrošina organisma šūnām optimālus eksistences apstākļus: apgādā ar barības vielām un skābekli, aizskalo vielmaiņas galaproduktus. Iekšējai videi ir ļoti liela nozīme šūnu darbības regulācijā, jo iekšējās sekrēcijas dziedzeru izstrādātie hormoni ar asinīm un limfu nonāk visos audos un veicina vai nomāc šūnu specifiskās funkcijas. Pieauguša cilv. IEKŠĒJĀ VIDE kopējais tilpums ir apm. 14,5 1. IEKŠĒJĀ VIDE fizikālo un ķīm. parametru (t°, spiediena, sāļu un organisko vielu koncentrācijas, osmotiskā spiediena, pH) vērtību nepārtraukti kontrolē speciāli uztveres aparāti (receptori) asinsvadu sienās un CNS. Neirohumorālās regulācijas mehānismi pasargā veselu organismu no lielākām IEKŠĒJĀ VIDE pārmaiņām. IEKŠĒJĀ VIDE parametru automātisko stabilizāciju apzīmē ar terminu «homeostāze».