HOLANGĪTS

Latīņu val.: cholangitis
Skaidrojums: gr. cholē žults + angeion trauks; vads
  • Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10)
    Kods: K83.0
    Klasifikātorā:
    • Gremošanas sistēmas slimības K00-K93
      • Žultspūšļa, žultsceļu un aizkuņģa dziedzera slimības K80-K87
        • Citas žultsceļu slimības K83
          • Holangīts K83.0
  • Avots
    Populārā medicīnas enciklopēdija, 1984. gads.

žultsvadu iekaisums. Parasti HOLANGĪTS ir bakteriālas dabas un pievienojas žultsakmeņu slimībai, holecistītam vai pankreatītam. Galv. faktors, kas veicina baktēriju iekļūšanu žultī, ir žults sastrēgums, kuru izraisa kopējā žultsvadā iestrēdzis akmens, saaugumi, iekaisums, kā arī aizkuņģa dziedzera galvas sabiezējums. Veicinošie faktori ir organisma pretestības zudums, vecums, zarnu disbakterioze. HOLANGĪTS var būt akūts un hronisks. Klīn. ainā tipiskas ir sāpes aknu apvidū, slikta dūša, reizēm vemšana, neliela dzeltē, paaugstināta , aknu un liesas palielināšanās, leikocitoze. Žultī atrod baktērijas (zarnu nūjiņas, streptokokus, stafilokokus u.c.). Izšķir vienkāršo (katarālo) un strutaino HOLANGĪTS. Dažreiz HOLANGĪTS var komplicēties ar aknu abscesu vai aknu cirozi. Ārstēšana. Žults sastrēguma likvidēšana (operācija), pretmikrobu līdzekļi, kūrortterapija (Esentuki, Truskaveca, Druskininki u.c.).
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru