organisku vielu (cilv. un dzīvn. izdalījumi, pārtikas produkti u.c.) pūšanas procesā radušos nepatīkamo smaku likvidēšana. Efektīvākā un higiēniskākā DEZODORĀCIJA ir pūšanas procesu novēršana: virtuvju, noliktavu, tualešu u.c. telpu ventilācija, regulāra telpu kopšana, kā arī atkritumu, netīrumu, pārtikas atlieku savākšana, pārtikas taras apstrāde ar tvaiku vai karstu ūdeni. Nepatīkamo smaku iznīcināšanā bieži lieto ogles pulveri, zemi, kūdru, smiltis, pelnus (10—20 g uz 1 l pūstošas vielas), kas, atņemot pūstošām vielām mitrumu, pārtrauc pūšanas procesu. Ļoti bieži DEZODORĀCIJA izmanto ķīmiskus līdz. — hlorkaļķus, kālija permanganātu, ūdeņraža pārskābi, dzelzs vai vara vitriolu. Tie vai nu tieši iznīcina pūšanas mikrobus, vai arī, reaģējot ar pūšanas produktiem (sērūdeņradi, amonjaku), veido savienojumus, kuriem nav smakas. DEZODORĀCIJA lieto tādus hlorkaļķus, kas satur ne mazāk kā 25% aktīvā hlora, ņemot 2—-5 kg uz 1 t netīrumu (atkritumu). Notekūdeņu DEZODORĀCIJA izmanto 20% hlorkaļķu pienu. Telpās, kur uzglabā pārtikas produktus, gaisa DEZODORĀCIJA lieto karstu 0,5—1% kālija permanganāta šķīdumu. DEZ Pārtikas rūpniecības un sab. ēdināšanas uzņēmumos gaisa DEZODORĀCIJA izmanto 120 ozonu, kas oksidē gaistošas organiskās vielas. Tā koncentrācija nedrīkst pārsniegt 0,05—0,10 mg uz 1 m3 gaisa; lielāks daudzums izraisa toksiskas parādības. Dzīvojamo telpu gaisa DEZODORĀCIJA ozonu nelieto. Gaisa DEZODORĀCIJA dzīvojamās telpās var izmantot dažādus aerosolus. Gaisa DEZODORĀCIJA publiskās atejās lieto īpaša sastāva šķidrumus, kas satur ēteriskās eļļas. Mājas apstākļos var izmantot speciālas tabletes un aerosolus. Cilv. izdalījumu DEZODORĀCIJA lieto dažādus dezodorantus aerosolu, šķidrumu, zīmuļu veidā.