slimība, kam raksturīgi vairāki nelieli iekaisuma perēkļi vienā vai abās plaušās. Visbiežāk BRONHOPNEIMONIJA pievienojas kādai citai slimībai, bet var būt arī patstāvīga slimība. Parasti to izraisa autoinfekcija: organisma augšējo elpošanas ceļu mikroflora (stafilokoki, streptokoki, pneimokoki) aktivējas un kļūst par slimības cēloni, ja samazinās organisma pretestība sakarā ar pārpūli, saaukstēšanos, inf. perēkļiem organismā (bojāti zobi, strutojošas mandeles, deguna blakusdobumu iekaisums). BRONHOPNEIMONIJA parasti sākas pakāpeniski ar augšējo elpošanas ceļu kataru, kam seko (visbiežāk 3. vai 4. dienā) galvassāpes, drudzis (t 37,5—39°), klepus ar gļotaini strutainām krēpām un nogurums. BRONHOPNEIMONIJA var attīstīties un beigties dažu dienu laikā, bet var ilgt vairākas ned. atkarībā no mikrobu virulences un organisma pretestības. Par ārstēšanu un profilaksi f rakstā plaušu karsonis.