piedzimta aukslēju anomālija, kas radusies embrionālās attīstības 3. mēn., viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem. Tāpēc netiek nodalīts mutes un deguna dobums. (AUKSLĒJU ŠĶELTNE novecojies apzīmējums — «vilkarīkle».) AUKSLĒJU ŠĶELTNE var būt nepilnīga (tikai mīksto aukslēju robežās) un pilnīga (skar arī cietās aukslējas). nereti apvienota ar augšlūpas šķeltni. Jaundzimušie, kam ir AUKSLĒJU ŠĶELTNE , parasti nespēj zīst, tāpēc ēdināmi ar noslauktu pienu no pudelītes. AUKSLĒJU ŠĶELTNE var būt cēlonis iekaisumiem augšējos elpošanas ceļos (ieelpotais gaiss netiek deguna dobumā pietiekami sasildīts un attīrīts), bieži rodas vidusauss iekaisums, pasliktinās dzirde. Pilnīgas AUKSLĒJU ŠĶELTNE gadījumā, it sevišķi, ja tā apvienota ar augšlūpas šķeltni, veidojas sakodiena anomālijas, kā arī atpaliek augšžokļa attīstība. Bērni, kam ir AUKSLĒJU ŠĶELTNE, sāk runāt vēlāk, valoda veidojas detektīva, tāpēc var aizkavēties bērna psih. attīstība. Ārstēšana. AUKSLĒJU ŠĶELTNE un ar to saistītos traucējumus var pilnīgi novērst. AUKSLĒJU ŠĶELTNE ārstē dažādi speciālisti — pediatrs, ķirurgs, ortodonts, otorinolaringologs, logopēds, psihoneirologs. Ārstēt sāk pirmajās mūža dienās; ļoti svarīga nozīme ir slimā bērna pareizai ēdināšanai un kopšanai. Bērnu ar nepilnīgu AUKSLĒJU ŠĶELTNE operē pēc 1 1/2 g. vecuma, ar pilnīgu AUKSLĒJU ŠĶELTNE — 3—4 g. vecumā. Pirms un pēc operācijas parasti veic logopēdisku apmācību un ortodontisku ārstēšanu (individuāli vai specializēta bērnu grupā). Bērni ar AUKSLĒJU ŠĶELTNE atrodas uzskaitē (LPSR — Republikas apvienotajā stomatoloģiskajā poliklīnikā).