ARTERĪTS
Latīņu val.: arteritisGrieķu val.: artēria
Skaidrojums: artēria - artērija
artērijas iekaisums. To var radīt inf. slimības (sepse, gripa, reimatisms, difterija, sifiliss). kā arī iekaisumi un strutojoši procesi apkārtējos audos. ARTERĪTS rašanos sekmē alerģija, kaitīgi ārējās vides apstākļi (apsaldēšanās), smēķēšana. Iekaisuma process var lokalizēties artērijas sienas iekšējā kārtā (obliterējošais endarterlts), vid. kārtā (mezarterīts) vai ārējā kārtā (periarterīts). Ja iekaisuma process lokalizējas artērijas sienas iekšējā kārtā, nereti var rasties tromboze. īpašs ARTERĪTS veids ir nespecifiskais aortoarterīts, kas rada artērijas sašaurināšanos un asinsrites traucējumus orgānos. ARTERĪTS izraisītie asinsrites traucējumi var būt par cēloni attiecīgā orgāna funkcionālai mazspējai, kā arī sāpēm, jo arteriālo asiņu trūkuma dēļ audos uzkrājas toksiski vielmaiņas produkti, kas kairina nervu galus. Nieru artēriju sašaurināšanās veicina arteriālo hipertensiju. Strutojošs ARTERĪTS var radīt artērijas sienas nekrozi, plīsumus, kas izraisa asiņošanu, var arī izveidoties patol. paplašinājums — aneirisma (piem., sifilisa gadījumā). Ārstē atkarībā no slimības, kas ARTERĪTS izraisījusi. Profilakse. Laikus jāārstē iekaisumi, inf. slimības, jāvairās no kaitīgiem ārējās vides apstākļiem (piem., apsaldēšanās), kā arī no toksisku vielu (piem., nikotīna) ietekmes.
Komentāri: 0 no 0