ādas inf. slimības, ko ierosina patogēnas sēnes — derrnatomicētes.

Galvenie inf. avoti: slimi cilv. un dzīvn. (govis, zirgi, kaķi, suņi, peles, žurkas), to mati, nagi, ādas zvīņas, kas ir inficētas ar šim sēnēm. Vesels cilv. var inficēties tiešā saskarē ne tikai ar slimnieku, bet arī ar viņa lietotajiem priekšmetiem (cepures, lakati, veļa, apģērbs, apavi, sukas, mazgājamie sūkļi, dvieļi, grāmatas, burtnīcas u.c.).
Visas dermato-mikozes iedala 4 grupās.

• Kerato-mikozes ( klijveida ēde, eritrazma). Ierosi parazitē ādas raga kārtā un nerada iekaisumu dziļākos ādas slāņos.
  
• Epidermofītijas (cirkšņu epidermofītija, pēdu mikoze, matu un nagu sēnīšslimības). Ierosi parazitē ādas raga kārtā, bieži bojā matus un nagus, rada ādas iekaisumu. Šīs dermato-mikozes sevišķi izplatītas visā pasaulē, tās ir lipīgas, un tām ir hron. gaita.
  
• Virspusējās kandidozes ( raugveida sēņu ierosināti ādas, gļotādas un nagu bojājumi). Ierosi ir nosacīti parazīti cilvēkiem ar novājinātām aizsargspējām.
  
• Dziļās dermatomikozes ( sporotrihoze, dziļā kandidoze u.c.). Ierosi parazitē dziļākos ādas slāņos un zemādā, radot hron. iekaisumu. Patogēnās sēnes var izplatīties ar limfu un asinīm, bojāt limfmezglus, muskuļus, kaulus un iekšējos orgānus ( plaušas, nieres, zarnas u.c.).

Ārstē ādas slimību dispanseros ar vispārējiem un lokāliem līdz. Pēc vajadzības lieto organismu spēcinošus medikamentus, hormonu preparātus. Pēc izveseļošanās slimniekus ilgstoši novēro un pārbauda ārstēšanas rezultātus. Dispansers veic profilaktiskus pasākumus: atklāj slimības avotu, izmeklē personas, kas bijušas saskarē ar slimnieku, rīko masveida profilaktiskās apskates bērnu kolektīvos (3 reizes gadā). Inficētos priekšmetus un dzīvokļus dezinficē.