rodas tad, ja sajauc zaļu līdzekļus, kas, savstarpēji ķīmiski vai fizikāli iedarbojoties, rada nevēlamas pārmaiņas, kuras dara neiespējamu paredzētās zāļu formas izgatavošanu vai lietošanu. ZĀĻU LĪDZEKĻU NESADERĪBA gadījumā var samazināties vai zust to ārstn. spējas, var rasties jauni, indīgi savienojumi. Ja skābes (sālsskābi, borskābi, salicilskābi, pienskābi u.c.) sajauc ar bāziskiem zāļu līdz. (nātrija hidrokarbonātu, nātrija benzoātu, amonjaka anīsa pilieniem u.c.), tās neitralizējas. Bāziskie zāļu līdz. nogulsnē dažus alkaloīdus (atropīnu, hinīnu, morfīnu u.c.) un veicina glikozīdu, sevišķi t.s. sirds glikozīdu (uzpirkstītes, kreimenes, pavasara adonisa utt. darbīgo vielu) šķelšanos. Pie citiem zāļu līdz. parasti neliek klāt oksidētājvielas, jo to klātbūtnē daudzas vielas šķeļas un pārveidojas, reizēm rodas pat sprāgstoši maisījumi. Oksidētājvielas nekad nepievieno reducētājvielām (formaldehīds, rezorcīns, tanīns, askorbīnskābe u.c.). Arī reducētājvielas nepievieno citiem zāļu līdz., sevišķi šķīdumos (mikstūrās). No smago metālu sāļiem bieži rodas nogulsnes, piem., sudraba nitrāts rada nogulsnes ar hlorīdiem, bromīdiem, jodīdiem, fosfātiem, tanīnu u.c. Daži pulverveida zāļu līdz. sajaukti veido mitrus vai pat šķidrus maisījumus (piem., mitrs maisījums rodas, ja sajauc acetilsalicilskābi ar nātrija hidrokarbonātu, šķidrs, ja sajauc kamparu ar hlorālhidrātu vai mentolu). Lai izvairītos no kļūdām, ārsti un farmaceiti izmanto īpašas nesaderīgo zāļu līdz. tabulas. Vispār receptē cenšas nedot daudz sastāvdaļu, jo tad grūti paredzēt to savstarpējo iedarbību. Reizēm izšķir arī t.s. farmakoloģisko nesaderību, kad izrakstīti zāļu līdz. ar pretēju iedarbību, piem., atropīns un pilokarpīns acu pilienos (atropīns zīlīti paplašina, pilokarpīns — sašaurina). Tomēr var būt arī gadījumi, kad ir racionāli reizē lietot zaļu līdzekļus, kas iedarbojas pretēji.