hroniskais (tonsillitis chronica; lat. tonsilla mandele, gr. hronikos uz laiku attiecīgs), — hronisks mandeļu iekaisums. Attīstās gk. pēc vairākkārtējas slimošanas ar angīnu. Hronisku TONSILITS var veicināt apgrūtināta elpošana caur degunu, bojāti zobi, smaganu slimības, hron. strutains deguna blakusdobumu iekaisums; īpaša nozīme ir savdabīgai organisma reakcijai (alerģijai). Slimība izpaužas dažādās klīn. formās. Jebkura no tām var būt cēlonis organisma alerģijai u.c. orgānu vai visa organisma slimībām. TONSILITS dažreiz rada locītavu un sirds reimatismu, septisko endokardītu, nieru iekaisumu utt. Simptomi: kaklā jūtams it kā svešķermenis; mutes smakošana; palielināti, jutīgi kakla limfmezgli; aukslēju loki tūskaini, biezi; mandeļu virsma nelīdzena, grubuļaina (izveidojušos rētaudu dēļ); strutas mandeļu padziļinājumos (lakūnās)." Var būt ilgstoši paaugstināta t (37,3—37,5°), galvassāpes, sagurums, pamazinātas darbaspējas. Mandeļu lielumam vien nav īpašas nozīmes, — reizēm nelielas iekaisušas mandeles rada dažādas smagas komplikācijas, bet lielas mandeles ir pilnīgi veselas. TONSILITS gaita, kā arī ārstēšana atkarīga no tā, vai iekaisums norobežojas tikai aukslēju mandelēs vai arī tas ir inf. perēklis, kas izraisa citu orgānu vai pat visa organisma saslimšanu. Ārstēšana. Regulāra mandeļu lakūnu skalošana ar dezinficējošiem šķīdumiem; mandeļu apstarošana ar ultravioleto starojumu, ultraskaņas procedūras; mandeļu lakūnu piededzināšana ar speciālu aparātu (galvanokaustika) vai mandeļu punktveida piesaldēšana (krioterapija). Lieto arī medikamentus, kas normalizē organisma reaktivitāti, C un B2 vit-us. Ja iekaisums ir inf, perēklis, kas izraisa citu orgānu vai visa organisma saslimšanu, nepieciešama mandeļu operācija, kas izdarāma tikai slimnīcā. Profilakse. Sadzīves un darba apstākļu uzlabošana, novēršot apkārtējās vides piesārņošanu ar mikrobiem. Individuālā profilakse aptver pasākumus, kas stiprina organisma reaktivitāti: pakāpeniska norūdīšanās, vispārēja apstarošanās ar ultravioleto starojumu, organisma periodiska stimulēšana ar medikamentiem. Jānovērš slimības, kas traucē elpošanu caur degunu vai rada strutainu atdalījumu krāšanos rīklē, jāārstē bojāti zobi, smaganas un mutes dobuma gļotāda. īpaša nozīme ir pareizai un pilnīgai angīnas ārstēšanai.