veltņtārpu tipa nematožu klases parazītisks tārps, enteiobiozes ierosinātājs. SPALĪTIS sastopams visos zemeslodes platuma grādos dažāda vecuma un profesijas iedz-iem, bērniem biežāk nekā pieaugušajiem. SPALĪTIS ir neliels, 5—10 mm garš, kustīgs, balts tārps, parazitē cilv. tievās zarnas apakšējā trešdaļā un resnajā zarnā. Mātītei astesgals nosmailināts, tēviņam spirāliski sagriezts. Ķermeņa priekšgalā ir paplašinājums, ar kuru SPALĪTIS piestiprinās pie zarnu sienas. Pārtiek no zarnu satura. Mātītei dzemdē attīstās apm. 12 000 olu, kuras tā izdēj ādas krokās ap cilv. anālo atveri un pēc tam nobeidzas. Olās 6 stundās nobriest kāpuri. Ja šādas olas nokļūst cilv. zarnās, attīstās jauna SPALĪTIS paaudze. Cilv. organismā norisošais SPALĪTIS attīstības cikls ilgst 1 mēn. Ja šajā laikā organismā no jauna netiek ievadītas olas, invāzija izbeidzas pati no sevis. Mātīšu ložņāšana anālās atveres apvidū rada niezi. Ja kasa šīs vietas, parazīta olas nokļūst zem nagiem, pielīp pie rokām, izkaisās pa veļu, nokļūst apkārtējā vidē, kur zināmu laiku saglabā dzīvotspēju.