— nieres apkārtējo audu iekaisums. Visbiežāk to ierosina inf. (stafilokoki), kas iekļūst nieres apkārtējos taukaudos pa asinsvadiem vai limfvadiem no saslimušās nieres (inficēti nierakmeņi, nefrīts, nieres karbunkuls, nieru tbc., kā arī no strutu perēkļiem citos orgānos vai visā organismā (karbunkuls, furunkuls, panarīcijs, apendicīts, paracistīts, parametrus, parakolīts, pleirīts, kā arī gripa, angīna). Ļoti bieži PARANEFRĪTS rodas pēc nieru traumām. PARANEFRĪTS sākas pēkšņi vai pakāpeniski: ar drebuļiem, paaugstinātu t°, sāpēm nieru apvidū. Vēlāk rodas nieru apvidus asimetrija (pietūkums, sārtums); sausa, aplikta mēle, slāpes, slikta dūša, vēdera uzpūšanās. Ārstē ar siltuma procedūrām, antibiotikām, vitamīniem. Ja rodas sastrutojums, nepieciešama operācija.