zin. virziens medicīnā un fizioloģijā, kurš uzsver CNS, it īpaši galvas smadzeņu izcilo nozīmi organisma funkciju regulēšanā. Saskaņā ar NERVISMS pārstāvju atziņām augstākās nervu darbības traucējumiem ir ļoti liela nozīme vairāku iekšējo orgānu slimību, it īpaši hipertoniskās slimības, aterosklerozes, gremošanas orgānu čūlu u.c. slimību izcelsmē. Mūsdienu medicīnas sasniegumi apstiprinājuši NERVISMS pamattēzi, ka galvas smadzenēm ir galvenā nozīme visu organisma funkciju regulēšanā, un pierādījuši, ka galvas smadzeņu regulējošā ietekme realizējas vienlaikus ar nervu sistēmas un iekšējās sekrēcijas dziedzeru starpniecību, resp., neirohumorālā ceļā. Turklāt vienos apstākļos augstākās nervu darbības funkcionālie traucējumi rada audu un orgānu neirohumorālās regulācijas traucējumus, bet citos apstākļos — neirohumorālās regulācijas traucējumi izraisa funkcionālus augstākās nervu darbības traucējumus.