patol. stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis bez īpaša iemesla, satraukta domāšana un kustības. Pacilātais garastāvoklis izpaužas ļoti labā noskaņojumā, jautrībā, optimismā; tas kopā ar strauju domāšanu un pastiprinātu kustīgumu MĀNIJA sākumā sekmē mērķtiecīgu darbību. MĀNIJA pieaugot, rodas uzmanības nenoturība, domāšana kļūst tik strauja, ka slimnieks iesākto nevar paveikt līdz galam, sākas nepārdomāti solījumi, bezatbildīgi lēmumi u.tml. Rodas pārspīlēšanas idejas par iedomāti lielām fiziskām un psih. spējām, iespējām un nopelniem. Slimniekam nav ne noguruma, ne izsalkuma sajūtas, kamēr rodas pilnīgs spēku izsīkums. MĀNIJA ir raksturīga maniakāli depresīvās psihozes maniakālajā fāzē, sastopama arī šizofrēnijas, inf. slimību un intoksikācijas gadījumā, kā arī sakarā ar galvas traumām, smadzeņu audzējiem. Parasti norisinās fāzēs, tāpēc slimniekam un viņa piederīgajiem svarīgi laikus pamanīt pirmās MĀNIJA izpausmes pazīmes (pastiprinātu aktivitāti, miega un ēstgribas traucējumus), lai tūlīt grieztos pie ārsta un aizkavētu MĀNIJA pastiprināšanos. Ārstēšanā lieto neiroleptiskus līdzekļus.