speciāla ierīce, ar ko var nodrošināt mākslīgu asinsriti organismā, atsevišķā orgānā, loceklī, kā arī piesātināt asinis ar skābekli. MĀKSLĪGĀS ASINSRITES APARĀTS veido 2 pamatsistēmas: «mehāniskā sirds» — dažāda veida sūkņi, kas nodrošina asinsriti, — un «mākslīgās plaušas» jeb oksigenatori — ierīces, kurās plūstošās asinis piesātinās ar skābekli. Bez šīm pamatsistēmām MĀKSLĪGĀS ASINSRITES APARĀTS ir arteriālās un venozās novadcaurules, filtri, gāzes maģistrāles un dozējošās ierīces, vadīšanas un kontroles mehānismi un pultis. MĀKSLĪGĀS ASINSRITES APARĀTS darbības jauda (asinsrites tilpums laika vienībā, sistoles tilpums, aparāta veikums, asinsspiediens u.c.) ir atkarīga no atsevišķo iekārtu un mezglu konstrukcijas īpatnībām. Visi MĀKSLĪGĀS ASINSRITES APARĀTS vairāk vai mazāk traumē caurplūstošās asinis, turklāt eritrocītu bojājuma dēļ iestājas hemolīze; šo traumatisko efektu mazina, aparāta un visu cauruļu iekšpusi nosedzot ar silikonu. Jaunākajos MĀKSLĪGĀS ASINSRITES APARĀTS modeļos ierīkotas elektroniskas ierīces, kas automātiski regulē darbības parametrus, uztur asinīs nepieciešamo t un laikus signalizē par novirzēm no normālā darba režīma. MĀKSLĪGĀS ASINSRITES APARĀTS lieto sirds operācijās (ekstrakorporālā asinsrite). dažu locekļu slimību ārstēšanā, orgānu transplantācijā un fiziol. eksperimentos ar dzīvniekiem, arī reģionārā perfūzija.