biol. zinātne, kas pētī organismu dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Tā izmanto biol., aviācijas, medicīnas, astronomijas, ģeofizikas, radioelektronikas u.c. zinātņu sasniegumus. KOSMISKĀ BIOLOĢIJA galv. uzdevums ir pētīt kosmiskajā lidojumā darbojošos faktoru (paātrinājuma, vibrācijas, bezsvara stāvokļa) un kosmiskās telpas (vakuuma, radiācijas) ietekmi uz cilv. organismu. Paātrinājuma svarīgākais tiešais efekts ir pārmaiņas asinsritē un plaušu ventilācijā. Pētījumi, kas izdarīti speciālās centrifūgās, pierādījuši, ka lielus paātrinājumus cilv. vislabāk panes, ja tie darbojas priekšas—muguras virzienā. Ilgstošā kosmiskajā lidojumā attīstās asinsrites sistēmas detrenētība, rodas traucējumi ūdens un minerālvielu maiņā. Paceļoties kosmiskajā telpā un atgriežoties uz Zemes, uz cilv. iedarbojas pārslodze. Augi un bezmugurkaulnieki spēj izturēt pārslodzi, kas tūkstoškārt pārsniedz Zemes pievilkšanas spēku; zīdītāji, sevišķi cilv., pret to daudz neizturīgāki. Zemes mākslīgajos pavadoņos cilv. atrodas bezsvara stāvoklī, jo Zemes pievilkšanas spēku līdzsvaro centrbēdzes spēks, kas attīstās, cilvēkam lidojot pa orbītu. Bezsvara stāvoklis pamazina organisma spēju izturēt fiz. slodzi un readaptēšanos normālas (Zemes) gravitācijas apstākļiem. Bez tam bezsvara stāvoklī galvas smadzenes nesaņem parasto signalizāciju no orgāniem (auss vestibulārā aparāta u.c.), kas uztver Zemes pievilkšanas spēku; tas var negatīvi ietekmēt galvas smadzeņu, asinsrites u.c. orgānu un sistēmu funkciju. Tomēr cilv. organisms spēj kompensēt vestibulārā aparāta izslēgšanos un var ilgstoši atrasties bezsvara stāvoklī bez lielākiem dzīvības funkciju traucējumiem. KOSMISKĀ BIOLOĢIJA jāatrisina daudzas problēmas: jārada kosmosā cilv. dzīvei nepieciešamie apstākļi, jānovērš radiācijas ietekme, jāpalielina cilv. organisma izturība neparastos apstākļos (bezsvara stāvokli, pārslodze, mazkustīgā stāvoklī