stāvoklis, kas parasti rodas cilvēkiem ar ļoti jutīgu līdzsvara orgānu (iekšējās auss vestibulāro daļu); ja viņus ilgstoši šūpo (piem., braucot ar kuģi, lidmašīnu, dažkārt arī autobusā u.c. satiksmes līdzekļos). Impulsi no pārkairinātā līdzsvara orgāna nonāk rombveida smadzenēs un ierosina arī klejotājnerva centru, no kura iet impulsi uz dažādiem orgāniem (kuņģi, zarnām, sirdi u.c.) un izraisa kinetoze simptomus: sliktu dūšu, vemšanu, sirds vājumu, reiboni. Šiem cilv. viegli izveidojas slimīgi nosacījuma refleksi (jau doma, piem., par lidmašīnu vai motora troksni izraisa kinetoze). Līdzsvara orgānu iespējams trenēt, pakāpeniski pieradinot to pie lielākas kairinājuma slodzes. kinetoze var novērst, ja, dodoties ceļā, lieto līdzekļus, kas bloķē klejotājnerva impulsus uz iekšējiem orgāniem (atropīnu, beladonnu). nervu sistēmas nomierinātājus līdz. vai to kombināciju (aeronu).