— zinātne, kas pētī zāļu darbību organismā. FARMAKOLOĢIJA uzdevums ir meklēt jaunus iedarbīgus zāļu līdz. un teorētiski pamatot zāļu lietošanu. FARMAKOLOĢIJA izmanto eksperimentālas pētīšanas metodes. Mēģinājumos ar dzīvniekiem vai izolētiem orgāniem noskaidro zāļu ietekmi uz dažādiem fiziol. un patol. procesiem. FARMAKOLOĢIJA pētī arī bioķīmiskos zāļu iedarbības mehānismus, sakarību starp zāļu fizikāli ķīm. īpašībām un to biol. iedarbību. Šādos pētījumos iegūtie dati rada iespējas mērķtiecīgi sintezēt jaunus iedarbīgus zāļu līdz. Izveidojušās atsevišķas FARMAKOLOĢIJA nozares, kas pētī zāļu iedarbību uz atsevišķām organisma sistēmām (piem., psihofarmakoloģija, neirofarmakoloģija) vai arī veic pētījumus ar noteiktām metodēm (fiziol. FARMAKOLOĢIJA, bioķīmiskā FARMAKOLOĢIJA, molekulārā FARMAKOLOĢIJA u. c). Klīniskā FARMAKOLOĢIJA aplūko zāļu darbību cilv. organismā un novērtē jaunus zāļu līdz. klīnikas apstākļos.