inf. avota (cilv. vai dzīvn.) atrašanās vieta un apkārtējā teritorija, kuras robežās tas spēj izplatīt slimības ieros-us. EPIDĒMIJAS PERĒKLIS var būt viens vai daudzi inf. slimnieki, kā arī vīrusu vai baktēriju nēsātāji. Jo vairāk epidēmijas perēklī ir slimnieku vai inf. nēsātāju, jo vairāk tas apdraud apkārtējos. EPIDĒMIJAS PERĒKLIS lielums atkarīgs no inf. slimības ieros. pārnešanas mehānisma īpatnībām, kā arī no konkrētiem dabas, sociālajiem un sadzīves apstākļiem. Inf. avotu uzskata par likvidētu, ja slimnieks izolēts, inf. nēsātājs izārstēts, slimais dzīvn. iznīcināts, ja perēklī veikti visi nepieciešamie pretepidēmijas pasākumi, kā arī ja pagājis attiecīgās slimības garākais inkubācijas periods un visi, kas atradušies EPIDĒMIJAS PERĒKLIS vai bijuši ar to saskarē, palikuši veseli, EPIDĒMIJAS PERĒKLIS rašanās cēloņus un inf. slimību izplatīšanās apstākļus pētī ar epidemioloģiskās izmeklēšanas metodēm.