parasti veidojas, ja iekaisuma dēļ ilgstoši ir strutaini izdalījumi no dzemdes dobuma, dzemdes kakla kanāla vai maksts, kuri macerē dzemdes kakla gļotādu (t.s. īstā erozija). DZEMDES KAKLA EROZIJA cēlonis var būt arī dzemdes kakla deformācija pēc nesašūtiem plīsumiem dzemdību laikā. Erozija ir līdzīga iekaisuma čūlai: tās virspuse epitēlijaudi izzuduši, pamatnē ir leikocītu infiltrācija, audu tūska, sastrēgums asinsvados. Tā kā dzemdes kakla plakanais epitēlijs nolobās, bojātā gļotāda pakāpeniski pārklājas ar dzemdes kakla kanāla cilindrisko epitēliju (t.s. vienkāršā neīstā erozija). Neīstā erozija var būt arī papillāra un folikulāra. Papillāra DZEMDES KAKLA EROZIJA veidojas tad, ja epitēlijs paceļas virs gļotādas virsmas un tā kļūst nelīdzena. Ja ieaugušais epitēlijs noslēdz dzemdes kakla dziedzeru izvadkanālus, tajos uzkrājas gļotains sekrēts — rodas folikulāra erozija. DZEMDES KAKLA EROZIJA var norisēt bez traucējuniem, tāpēc to nereti konstatē tikai profilaktiskajās ginekoloģiskajās apskatēs. Visbiežākais DZEMDES KAKLA EROZIJA simptoms ir pastiprināti izdalījumi no dzimumceļiem. Reizēm var būt t.s. kontaktasiņošana — pēc dzimumakta vai ginekoloģiskas izmeklēšanas rodas asiņaini izdalījumi. DZEMDES KAKLA EROZIJA uzskatāma par vēždraudes slimību, tāpēc tā nekavējoties rūpīgi jāārstē. Visefektīvākais ārstēšanas veids ir DZEMDES KAKLA EROZIJA piededzināšana — elektrokoagulācija. Jālikvidē arī galv. cēlonis (iekaisums, plīsums), kas radījis DZEMDES KAKLA EROZIJA. Profilakse. Laikus jāārstē dzimumorgānu iekaisumi, lai tie nepārietu hron. formā.