dokuments, kas apliecina pārejošu darbnespēju un dod tiesības visiem strādājošajiem saņem valsts sociālās nodrošināšanas pabalstu. DARBA NESPĒJAS LAPA ir arī juridisks dokuments, kas attaisno neierašanos darbā, un statistikas dokuments ikmēneša saslimstības analīzei darba vietā. DARBA NESPĒJAS LAPA izdod tikai tie ārsti un feldšeri, kuriem ir piešķirtas šādas tiesības. DARBA NESPĒJAS LAPA izsniedz pārejošas darbnespējas konstatēšanas dienā slimību gadījumā grūtniecības un pēcdzemdību periodā, sakarā ar saslimuša ģimenes locekļa kopšanu, karantīnu un ārstēšanos sanatorijā un kūrortā (ja kārtējais atvaļinājums jau izmantots vai ārstēšanās kursa ilgums sanatorijā pārsniedz atvaļinājuma dienu skaitu) pārcelšanu uz laiku citā darbā tbc un arodslimību dēļ, kā arī protezēšanas gadījumā, ja slimnieku ievieto protēžu un ortopēdiskā uzņēmuma stacionārā. DARBA NESPĒJAS LAPA izsniedz par slimības laiku līdz brīdim, kad atjaunojušās darbaspējas vai arī darba ekspertīzes ārstu komisija (DEAK) piešķīrusi invaliditātes grupu. Ārstam ir tiesības vienpersoniski izsniegt DARBA NESPĒJAS LAPA katru reizi ne ilgāk par 3 dienām, bet kopumā konkrētajā saslimšanas vai sakropļojuma gadījumā ne ilgāk par 6 dienām. Ārstējošais ārsts pagarina DARBA NESPĒJAS LAPA tikai ar galv. ārsta, attiecīgās ārstn, iestādes ārstu konsultatīvās komisijas (AKK) vai arī ar specializētās nodaļas vadītāja apstiprinājumu. sabiedriskā padome, kas palīdz sagatavot un izlemt darba ekspertīzes jautājumus.