gļotsomiņas iekaisums.

Visbiežāk rodas gļotsomiņās, kas atrodas locītavu tuvumā. BURSĪTS var izraisīt trauma (it īpaši atkārtota), kā arī inf., ja tā iekļuvusi gļotsomiņā sakarā ar ievainojumu vai vispārēju saslimšanu (piem., ar tbc, furunkulozi). BURSĪTS novērojams tādu profesiju pārstāvjiem, kuru darbs saistīts ar spiedienu vai traumatizāciju locītavu apvidū (piem., ceļa locītava — ogļračiem, mežstrādniekiem, elkoņa locītava — gravieriem). BURSĪTS rodas gk. elkoņa vai ceļa locītavas apvidū, retāk virs Ahileja cīpslas, virs augšstilba kaula lielā grozītāja. BURSĪTS var būt gan akūts, gan hronisks; hron. BURSĪTS parasti rada locītavas apvidus atkārtota traumatizācija.

BURSĪTS gadījumā gļotsomiņā uzkrājas šķidrums; veidojas mazsāpīgs pietūkums. Retos gadījumos āda vīrs gļotsomiņas ir iekaisusi, apsārtusi. Locītavas kustības nedaudz ierobežotas.

Ārstēšana. Akūta BURSĪTS gadījumā locītavai nodrošina miera stāvokli, lieto spiedošu pārsēju, kompreses. Ja šķidrums ilgstoši (vairākas ned.) neuzsūcas, to atsūc. Ja šķidrums gļotsomiņā sastrutojis, ārstē ķirurģiski. Hron. BURSĪTS ārstē ar ultraīsviļņu terapiju, parafīna kompresēm; ja šķidrums neuzsūcas vairākus mēn., nepieciešama ķir. ārstēšana.

Profilakse. Jāsargā locītavas no traumām. Profesijās, kur iespējama locītavu traumēšana (piem., mežstrādniekiem, parketa klājējiem), kā arī dažos sporta veidos (piem., hokejā) jālieto ceļu locītavu aizsargi.