cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu integrālā darbība, kas veido psih. funkciju neirofizioloģisko pamatu un regulē indivīda izturēšanos atbilstoši mainīgajiem ārējās vides apstākļiem un organisma vajadzībām. Terminu ieviesis un mācību par AUGSTĀKĀ NERVU DARBĪBA izveidojis I. Pavlovs: pēc viņa uzskata augstāko nervu darbību realizē nosacījuma refleksi un beznosacījuma refleksi, kas «. . nodrošina organisma sarežģītās attiecības ar apkārtējo pasauli . .» (I. Pavlovs. Darbu izlase. R., 1952, 187. lpp.). Dažkārt AUGSTĀKĀ NERVU DARBĪBA jēdzienā nepamatoti ietver arī cilv. augstākās psih. funkcijas. Šāda paplašināta gan neirofizioloģiska, gan psiholoģiska satura apzīmēšanai piemērots termins ir «neiropsihiskā darbība». Termins AUGSTĀKĀ NERVU DARBĪBA paturams smadzeņu neirofizioloģisko mehānismu un likumsakarību, to vidū nosacīti reflektoriskās darbības likumsakarību apzīmēšanai. AUGSTĀKĀ NERVU DARBĪBA būtiska nozīme ir lielo pusložu garozas funkciju specializācijas un lokalizācijas dinamiskajam raksturam, kā arī nervu sistēmas tipam. Ievērojot abu neirālo procesu — ierosas un kavēšanas — stiprumu, līdzsvarotību un kustīgumu, t.i., to, cik ātri tie nomaina viens otru, I. Pavlovs dzīvniekus iedalīja 4 tipos un konstatēja, ka tie visumā atbilst Hipokrāta aprakstītajiem cilv. temperamenta tipiem: stiprais, līdzsvarotais, kustīgais tips atbilst sangviniķim, stiprais, līdzsvarotais, mierīgais jeb nekustīgais tips— flegmatiķim, stiprais, nelīdzsvarotais jeb uzbudināmais tips — holēriķim un vājais tips — melanholiķim. Taču, ievērojot cilv. AUGSTĀKĀ NERVU DARBĪBA pirmās un otrās signālsistēmas mijiedarbības īpatnības, I. Pavlovs izšķīra cilvēkam tikai 3 nervu sistēmas tipus: mākslinieka tipu, kura domāšanā un pasaules uztverē dominē pirmās signālsistēmas nosacījuma refleksi (gleznotāji, mūziķi u.c.), domātāja tipu, kuram spēcīgi darbojas otrās signālsistēmas nosacījuma refleksi, dominē abstraktā domāšana (matemātiķi, filologi u.c.), un vidējo tipu, kuram nervu sistēmas funkcijās nav spilgta pārsvara ne pirmajai, ne otrajai signālsistēmai (pie šā tipa pieder vairākums cilvēku). Nervu sistēmas tips veidojas iedzimto nervu sistēmas īpašību un mūža gaitā saņemto ietekmju kopiedarbībā. Tāpēc nervu sistēmas tipa izveidošanā un nostiprināšanā liela nozīme ir saprātīgai audzināšanai. I. Pavlova mācībā par AUGSTĀKĀ NERVU DARBĪBA uzsvērta fiz. un psih. norišu vienotība, zinātniski pamatoti fiziol. mehānismi, uz kuriem balstās tie sarežģītie fiziol. procesi, kas saistīti ar ārējās objektīvās pa- saules atspoguļošanos cilv. apziņā.