acu akomodācijas pavājināšanās, kas rodas cilvēkam mūža otrajā pusē, kad, lēcas šķiedrām pavairojoties, tā kļūst blīvāka un līdz ar to mazāk elastīga. Skaidras redzes tuvuma punkts pakāpeniski attālinās, rodas nepieciešamība attālināt no acīm apskatāmos priekšmetus (laikrakstu, grāmatu u.tml.), lasot burti saplūst, acis ātri nogurst, dažreiz ir spiediena sajūta acīs, sāpes uzacu apvidū. VECUMA REDZE pazīmes parādās dažādā vecumā — cilvēkam ar normālu refrakciju apm. 40—45 g. vecumā, tālredzīgiem cilv. — agrāk, tuvredzīgiem — vēlāk vai arī nemaz (ja tuvredzība pārsniedz 3 dioptrijas). VECUMA REDZE labo, lietojot brilles ar izliektiem stikliem. Parasti cilvēkam ar normālu refrakciju 45—50 g. vecumā jālieto brilles ar optisku stiprumu 1—1,5 dioptrijas (D); 50— 55 g. vecumā — 1,5—2 D; 55— 60 g. vecumā — 2—2,5 D; 60—65 g. vecumā — 2,5—-3 D. Ja cilv. redz slikti gan tuvumā, gan tāluma, jālieto brilles ar bifokāliem stikliem, kuru augšējā daļa paredzēta, lai skatītos tālumā, un apakšēja daļa, lai skatītos tuvumā.