sindroms, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi. Visbiežāk SIMPATALĢIJA rodas sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām. Tās cēloņi ir dažādi: trauma, inf. (piem., gripa, malārija). intoksikācija u.c. Simpatalģijai raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam. Šīs sāpes bieži novērojamas kājā pēc locītavu traumas vai sakarā ar tromboflebītu. Sāpes plaši izstaro pa locekli vai visu atbilstošo ķermeņa pusi. Slimā ķermeņa daļa ir vēsa, nosvīdusi, bāla vai zilgana, tajā pazeminās vai paaugstinās asinsspiediens. Ārstē atkarībā no SIMPATALĢIJA cēloņa. Labus panākumus dod novokaīna blokāde; dažreiz ārstē ķirurģiski.