— nelikumīga ārstēšana, kurā izmanto nezinātniskus līdz. un metodes. PŪŠĻOŠANA rezultātā slimība var ieilgt un slimnieks var iet bojā. PŪŠĻOŠANA raksturīga visām tautām dažādos vēsturiskās attīstības posmos. Pirmatnējā sabiedrībā vienlaikus lietoja racionālus tautas medicīnas līdz. un slimības izraisītāja dēmona izdzīšanai domātus vārdojumus, slimniekam pretīgus vai pat sāpīgus līdz. Šķiru sabiedrībā PŪŠĻOŠANA aizvien vairāk saauga ar reliģiju, veidojās profesionāli tempļu dziednieki. PŪŠĻOŠANA kļuva par iedzīvošanās līdz., izplatīja tautā māņticību. PŪŠĻOŠANA attīstību sekmēja arī baznīcas pārstāvji, kas dziedniecībā lietoja svētīto ūdeni, dievmaizītes, lūgšanu tekstus utt. Senie pagāniskie vārdojumi savijās ar kristīgām lūgšanām, maģiskiem tautas ticējumiem uzslāņojās baznīcas atziņas par slimību izcelsmi (dieva sods) un dziedināšanas iespējām (grēku nožēla, lūgšanas, ziedojumi baznīcai). Līdz ar iedz. izglītības un kultūras līmeņa paaugstināšanos PŪŠĻOŠANA izzūd. Pūšļotāju praksē saglabājas senās atziņas par slimības dēmona izdzīšanai nepieciešamo pretīgo līdz., kā arī maģiskie paņēmieni (vārdojumu teksti, nesakarīgām zīmēm aprakstīts papīrs, apvārdots sāls, cukurs, degvīns utt.). Pat pūšļotāju lietotie racionālie līdz. un medikamenti var nodarīt ļaunu, jo med. zināšanu trūkums neļauj pareizi diagnoscēt slimību. PSRS un LPSR Veselības aizsardzības likumdošana aizliedz nodarboties ar PŪŠĻOŠANA. Personas, kas nodarbojas ar nelikumīgu ārstēšanu, sauc pie kriminālatbildības (LPSR Kriminālkodeksa 223. pants).