nespecifiska ārstēšanas metode: tiek radīts īslaicīgs bezsamaņas stāvoklis (koma), kas parasti saistīts ar krampjiem un kam seko psihofizioloģiskas pārmaiņas galvas smadzenēs. Lēkmi izraisa, ievadot vēnā medikamentus, piem., korazolu, kā arī izmantojot precīzi dozētu elektrisko strāvu (elektrošoks); to veic ar īpašu aparātu. KRAMPJU TERAPIJA visbiežāk lieto ilgstošu, dziļu depresiju, kā arī dažu akūtu psihožu gadījumā. Krampju lēkmi slimnieks nejūt un vēlāk par to neko neatceras. KRAMPJU TERAPIJA lietošana slimnieka somatiskajam stāvoklim ir pilnīgi nekaitīga, nekādas nelabvēlīgas sekas nerodas. Kopš psihofarmakoloģisko līdz. ieviešanas ārstn-ā KRAMPJU TERAPIJA izmanto daudz retāk. Parasti pēc dažiem 284 KRAMPJU TERAPIJA seansiem turpina ārstēšanu ar psihofarmakoloģiskiem līdzekļiem.