skeleta muskulatūras elektrisko potenciālu (biopotenciālu) reģistrēšana ar speciālu aparātu — elektromiogrāfu. Iegūto līkni, kas ir skeleta muskulatūras summārās elektriskās aktivitātes pieraksts, sauc par elektromiogrammu (EMG). EMG pierakstei lieto divējādus elektrodus: ādas elektrodus, kurus nostiprina uz ādas virs pārbaudāmā muskuļa, un adatveida elektrodus, kurus iedur muskulī. EMG līknē atspoguļojas kustības vienību jeb nervu un muskuļu vienību biopotenciālu svārstības. Miera stāvoklī veselam cilv. ar ādas elektrodiem reģistrētajā EMG vērojamas ļoti retas nelielas svārstības, bet muskuļa darbības laikā — biežas (100—200 reižu sekundē) neregulāras dažādas amplitūdas, formas un ilguma svārstības. Bioelektriskā potenciāla svārstību amplitūda un frekvence ir atkarīga no muskuļu darba veida un saraušanās intensitātes. Atkarībā no nervu un muskuļu bojājuma vietas un pakāpes EMG dažādi mainās bioelektrisko potenciālu svārstību sakārtojums, biežums un amplitūda. ELEKTROMIOGRĀFIJA plaši lieto dažādu (neiroloģisku, ortopēdisku u.c.) slimību radītu kustību traucējumu izmeklēšanā.