— zāļu vielu daudzumi, ko ievada organismā.

No DEVAS, zāļu vielu lieluma atkarīga zāļu vielas koncentrācija asinīs un audos un iedarbības stiprums. Praksē izmanto t.s. vidējās terapeitiskās DEVAS, zāļu vielu, kas dod ārstn. efektu. Izšķir vienreizējo DEVAS, zāļu vielu — zāļu vielas daudzumu, ko ievada vienā reizē, un dienas devu — vielas daudzumu, ko ievada diennakts laikā. Reizēm jāievēro arī t.s. kursa deva — zāļu vielas daudzums, ko izlieto vienā ārstēšanās kursā.

Stipri iedarbīgajām un indīgajām zāļu vielām ar likumu noteiktas lielākās (maksimālās) pieļaujamās DEVAS, zāļu vielu. Valsts farmakopejā uzrādītas lielākās pieļaujamās vienreizējās DEVAS, zāļu vielu un lielākās pieļaujamās dienas DEVAS, zāļu vielu. Zāles izrakstot, gatavojot un lietojot, jāraugās, lai lielākās DEVAS, zāļu vielu netiktu pārsniegtas.

Bērniem paredzētas mazākas terapeitiskās DEVAS, zāļu vielu un lielākās pieļaujamās DEVAS, zāļu vielu atbilstoši vecumam un ķermeņa masai. Arī veciem cilv. zāļu vielas dod nedaudz samazinātās devās.

Vispār, zāļu vielas dozējot, nepieciešama individuāla pieeja, jāievēro katra organisma īpatnības un slimības raksturs. DEVAS, zāļu vielu , kas izraisa saindēšanos, sauc par toksiskām, bet DEVAS, zāļu vielu, kas rada nāvi, — par letālām. Letālās DEVAS, zāļu vielu nosaka mēģinājumos ar dzīvniekiem.