hemostatiskie līdzekļi. Asiņošanu no sīkiem asinsvadiem (kapilāriem) vietēji var apturēt ar vielām, kas sašaurina asinsvadus, — adrenalīnu, noradrenalīnu, naftizīnu u.c. Uz asiņojošās virsmas uzliek šo vielu šķidrumā samitrinātu tamponu. Organismā ievadīt šīs vielas asiņošanas gadījumā nedrīkst, jo tad paaugstinās asinsspiediens un asiņošana var pastiprināties. Sīkas asiņošanas apturēšanai var lietot arī vielas, kas sarecina olbv., piem., alaunu, parasti zīmuļa veidā. Vietēji (uzliekot svaigā šķīdumā samitrinātu tamponu) lieto arī trombīnu, ko iegūst no cilv. asins plazmas. Trombīnu nedrīkst injicēt, jo, nokļūstot asinsvados, tas rada trombozi. Trombīnu u.c. fermentus, kas piedalās asins recēšanas procesā, satur t.s. hemostatiskais sūklis, ko sausā veidā lieto vietēji pret kapilāru asiņošanu. Vispārīgai iedarbībai pret asiņošanu reizēm izdara želatīna injekcijas. Lieto arī K vit. preparātus, kas veicina protrombīna un prokonvertīna biosintēzi (šīs vielas nepieciešamas asins recēšanas procesā). Pie K vit. preparātiem pieder vikasols un šķidrais nātru ekstrakts. Šie preparāti iedarbojas lēni — pēc 12—18 st., tāpēc tie noder gk. hron. asiņošanas gadījumā. Hemostatiski darbojas arī sintētiskie preparāti etamzilāts (dicmons) un kalcija dobezilāts (doksijs). Tos lieto injekciju veidā un iekšķīgi asiņošanas profilaksei un ārstēšanai. Ja asiņošana saistīta ar kapilāru patol. pārmaiņām (trauslums, palielināta caurlaidība), lieto C un P vit. preparātus.