veltņtārpu tipa nematožu klases parazīts, kas ierosina trihinelozi. Pieaugušas trihinella (garums 2,2—4,4 mm) parazitē dažādu dzīvn.un arī cilv. tievajā zarnā, kāpuri (muskuļu trihinella; garums 0,1 mm) —- tā paša organisma šķērssvītru muskulatūrā. trihinella konstatētas gk. plēsēju, visēdāju un kukaiņēdāju, kā arī cilvēka tievajā zarnā. Cilv. organismā trihinella nokļūst ar invadētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu mājas cūkas, meža cūkas, āpša un lāča gaļu vai tās izstrādājumiem. Zarnās nokļuvušie trihinella kāpuri gremošanas sulu ietekmē atbrīvojas no saistaudu kapsulām un 24—48 st. laikā attīstās par pieaugušiem parazītiem. Pēc apaugļošanās mātītes iekļūst zarnu bārkstiņās, kur 10—56 dienu laikā dzemdē apm. 2000 kāpuru, kas ar limfu un asinīm izplatās pa visu cilv, vai dzīvn. organismu un nonāk šķērssvītru muskulatūras šķiedrās. Tur 35—40 dienās ap kāpuriem izveidojas saistaudu kapsula. Šādā stāvoklī trihinella kāpuri saglabā dzīvotspēju ilgus gadus (arī pēc dzīvn. nāves). Dažreiz trihinella kapsulas apkaļķojas. Gaļas žāvēšana un sālīšana kāpurus neiznīcina, arī zema t iedarbojas vāji. trihinella dzīvotspēju saglabā pat pūstošā gaļā.