daļiņu plūsma, kas nāk uz Zemi no pasaules telpas. Izšķir primāro un sekundāro KOSMISKAIS STAROJUMS. Primārais KOSMISKAIS STAROJUMS sastāv no protoniem un atomu kodoliem. Sekundārais KOSMISKAIS STAROJUMS ir elementārdaļiņu (elektronu, pozitronu, v kvantu, mezonu, hiperonu u.c.) plūsma, kas rodas, primārajam KOSMISKAIS STAROJUMS ejot cauri Zemes atmosfērai. Primārais KOSMISKAIS STAROJUMS savu enerģiju Zemes atmosfērā zaudē un līdz Zemes virsmai nonāk ļoti niecīgā daudzumā. Daļu KOSMISKAIS STAROJUMS aiztur Zemes magnētiskais lauks, izveidojot Zemes radiācijas joslas. KOSMISKAIS STAROJUMS sastāvā ir daļiņas ar ļoti lielu enerģiju (pat līdz 1019 eV), kādas pašreiz nav iespējams iegūt pat visspēcīgākajos lādētu daļiņu paātrinātājos. KOSMISKAIS STAROJUMS ir»™. viena no dabiskā radiācijas fona sastāvdaļām, tā daudzums jūras līmenī ir neliels un nerada briesmas cilv. veselībai. Starpplanētu telpā, kur nav Zemes atmosfēras un magnētiskā lauka ietekmes, KOSMISKAIS STAROJUMS ir daudz lielāks, tāpēc kosmosa kuģos jānodrošina apkalpes aizsardzība pret kosmisko starojumu.