psihogēna slimība, kas radusies sakarā ar medicīnas darbinieku izteikumu vai izturēšanās nepareizu uztveršanu, kuras rezultātā slimniekam var izveidoties jaunas vai pastiprināties jau esošās slimīgās sajūtas. JATROGĒNIJA biežāk rodas jūtīgiem cilv. ar psihastēniskām iezīmēm, trauksmaini bažīgiem cilv. ar noslieci uz hipohondriju; to veicina objektīva somatiska slimība, astēnija, nomākts garastāvoklis. JATROGĒNIJA var rasties gadījumos, kad cilvēkam, kas sevi vienmēr uzskatījis par veselu, pēkšņi atklājas slimība (kaut arī viegla); kad slimnieks, nejauši uzzinājis analīžu, izmeklējumu rezultātus, ārstu slēdzienus, neprot tos novērtēt; kad cilv. pēc savas iniciatīvas iepazīstas ar speciālo medicīnas literatūru, bet to neizprot. JATROGĒNIJA cēlonis var būt arī kļūdaina informācija, kas iegūta no citiem slimniekiem vai tuviniekiem. JATROGĒNIJA novēršanā nozīme ir psihoterapijai.