vīrieša dzimumfunkcijas traucējums; pilnīga vai daļēja nespēja izdarīt dzimumaktu.
Daļēju impotence sauc arī par seksuālu mazspēju. impotence ne vienmēr saistīta ar neauglību. Normālas dzimumfunkcijas gadījumā dzimumakta komponenti — dzimumtieksme ( libido), dzimumlocekļa piebriešana ( erekcija), sēklas noplūšana ( ejakulācija) un dzimumapmierinājums ( orgasms) ir savstarpēji saistīti. impotence gadījumā tie var būt traucēti katrs atsevišķi, var novirzīties no normas gan patol. kavēšanas, gan pārkairinājuma virzienā.
impotence var būt relatīva, piem., ja partneriem fiziol. dzimumspēja ir ļoti atšķirīga (tas jāņem vērā, izvēloties partneri); tā var mainīties arī partneru kopdzīves laikā un radīt nesaskaņu. impotence pamatā ir fiziol. dzimumspējas, partneru savstarpējo attiecību, seksuālās informācijas, adaptācijas un daudzu citu faktoru nelabvēlīga mijiedarbība cilv. individuālās attīstības laikā.
Viena no biežāk sastopamām impotence formām ir neiroreceptoriskā forma, kuru rada ilgstošs priekšdziedzera vai urīnizvadkanāla ejakulācijas receptoru kairinājums. Šādu kairinājumu var izraisīt hron. iekaisums ( prostatīts, gonoreja), bieža dzimumakta pārtraukšana vai pagarināšana, onānisms. impotence cēlonis var būt arī dzimumcentru bojājums muguras smadzenēs, kuru var radīt inf. ( sifiliss, izkaisītā skleroze), intoksikācija (ar alkoholu, arsēnu, opiju), traumas. Arī nepietiekama sēklinieku vai pārējo iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība (piem., einuhoīdisms), tāpat arī dažādi dzimumakta meh. šķēršļi (piem., dzimumlocekļa anomālijas) var radīt impotence. To var izraisīt arī dažas galvas smadzeņu slimības un nervu sistēmas funkcionāli traucējumi (piem., neirastēnija).
Jebkurai impotence formai ir arī neirotiskas dabas traucējumi ( bailes no neveiksmes, neticība saviem spēkiem u.c), kurus bieži vēl vairāk padziļina partneres nesaprotoša izturēšanās un novēršanās.
Ārstēšanu katrā konkrētā gadījumā nosaka ārsts seksologs; ārstē pamatslimību. Nozīme ir psihoterapijai kā arī ārsta pārrunām ar partneri. Ārstēšanās laikā nedrīkst lietot alkoholu.
Profilakse. Pareiza dzimumaudzināšana un dzimumdzīves higiēna, norūdīšanās, hig. darba un atpūtas režīms, hron. iekaisumu ārstēšana.
Daļēju impotence sauc arī par seksuālu mazspēju. impotence ne vienmēr saistīta ar neauglību. Normālas dzimumfunkcijas gadījumā dzimumakta komponenti — dzimumtieksme ( libido), dzimumlocekļa piebriešana ( erekcija), sēklas noplūšana ( ejakulācija) un dzimumapmierinājums ( orgasms) ir savstarpēji saistīti. impotence gadījumā tie var būt traucēti katrs atsevišķi, var novirzīties no normas gan patol. kavēšanas, gan pārkairinājuma virzienā.
impotence var būt relatīva, piem., ja partneriem fiziol. dzimumspēja ir ļoti atšķirīga (tas jāņem vērā, izvēloties partneri); tā var mainīties arī partneru kopdzīves laikā un radīt nesaskaņu. impotence pamatā ir fiziol. dzimumspējas, partneru savstarpējo attiecību, seksuālās informācijas, adaptācijas un daudzu citu faktoru nelabvēlīga mijiedarbība cilv. individuālās attīstības laikā.
Viena no biežāk sastopamām impotence formām ir neiroreceptoriskā forma, kuru rada ilgstošs priekšdziedzera vai urīnizvadkanāla ejakulācijas receptoru kairinājums. Šādu kairinājumu var izraisīt hron. iekaisums ( prostatīts, gonoreja), bieža dzimumakta pārtraukšana vai pagarināšana, onānisms. impotence cēlonis var būt arī dzimumcentru bojājums muguras smadzenēs, kuru var radīt inf. ( sifiliss, izkaisītā skleroze), intoksikācija (ar alkoholu, arsēnu, opiju), traumas. Arī nepietiekama sēklinieku vai pārējo iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība (piem., einuhoīdisms), tāpat arī dažādi dzimumakta meh. šķēršļi (piem., dzimumlocekļa anomālijas) var radīt impotence. To var izraisīt arī dažas galvas smadzeņu slimības un nervu sistēmas funkcionāli traucējumi (piem., neirastēnija).
Jebkurai impotence formai ir arī neirotiskas dabas traucējumi ( bailes no neveiksmes, neticība saviem spēkiem u.c), kurus bieži vēl vairāk padziļina partneres nesaprotoša izturēšanās un novēršanās.
Ārstēšanu katrā konkrētā gadījumā nosaka ārsts seksologs; ārstē pamatslimību. Nozīme ir psihoterapijai kā arī ārsta pārrunām ar partneri. Ārstēšanās laikā nedrīkst lietot alkoholu.
Profilakse. Pareiza dzimumaudzināšana un dzimumdzīves higiēna, norūdīšanās, hig. darba un atpūtas režīms, hron. iekaisumu ārstēšana.
2012-12-12 08:56:35
ILGONIS
Kur atrodas ārsts pie kura griesties .Kā viņu sauc .
2011-05-17 23:35:03
alardo
iesaku LIBEX
Komentāri: 2 no 2