— vīrusu ierosināta inf. slimība, ko bieži veicina saaukstēšanās, gripa, inf. slimības, palielināta jutība pret dažām ķīm. vielām un biol. aģentiem, kā arī fokālā inf. Parasti PŪSLĪŠĒDE ir uz lūpām, retāk mutes dobuma vai dzimumorgānu gļotādā; tā var būt arī jebkurā citā ķermeņa apvidū. Slimniekam sākas nieze, rodas apsārtums, piemilzums, tad ar caurspīdīgu šķidrumu pildīti, sīki pūslīši. Šķidrums drīz kļūst duļķains. Ja pūslīši ir mutes dobumā vai dzimumorgānu gļotādā, tie ātri plīst, veidojot virspusējas sāpīgas čūliņas ar viļņveidīgām malām. Pēc dažām dienām pūslīši sažūst, krevelītes nokrīt, neatstājot rētas. Pirms pūslīšu parādīšanās slimniekiem nereti ir slikta pašsajūta, drudzis, kuņģa un zarnu darbības traucējumi. Imunitāte neveidojas, tāpēc PŪSLĪŠĒDE var atkārtoties. Ārstē, bojātās vietas vairākas reizes ieziežot ar spirtu vai glicerīnu, oksolīna vai interferona ziedi, apsaldējot ar hloretilu.