psihes būtiskāko un pastāvīgāko īpašību kopums, kas nosaka cilv. intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.

RAKSTURS pamatmeti veidojas bērnībā un jaunībā, kad sociālās vides, audzināšanas un sabiedriski derīga darba ietekmē attīstās vai tiek nomāktas ar iedzimtām nervu sistēmas un iekšējās sekrēcijas īpatnībām saistītās psih. iezīmes. Pieaugušam cilv. sab. pieredzes un pašaudzināšanas ietekmē veidojas gk. RAKSTURS ārējās izpausmes un to sab. lietderība. Slimības un novecošanas process var stipri mainīt RAKSTURS izpausmes cilv. izturēšanās veidā. Izturēšanās ārējās pazīmes (īpaši kustību reakciju ātrumu, ierosas vai kavēšanas intensitāti, kustīgumu un līdzsvarotību) psiholā apzīmē ar terminu «temperaments».
Temperaments ir svarīga RAKSTURS sastāvdaļa, taču pati būtiskākā RAKSTURS iezīme ir individuāli īpatnējais neirālās un psihiskās pašregulācijas veids, tas, kā realizējas problēmu un konfliktsituāciju izraisītais nervu sasprindzinājums: uz ārējo vidi vērstā darbībā vai sevī vērstā darbībā — domās, pārdzīvojumā, iztēlē; situācijai atbilstošā, lietišķā rīcībā vai neauglīgā emocionālā nemierā, liekās izdarībās; gan personiskām, gan sabiedrības interesēm atbilstošā vai šauri egoistiskā rīcībā.

Psihologi ieteikuši dažādas RAKSTURS tipu klasifikācijas, kam gk. empīrisks, bet vēl nepietiekams fiziol., psihofizioloģisks un socioloģisks pamatojums. Psihiski slimiem, dažkārt arī cilvēkiem ar relatīvi neskartu intelektu novērojamas RAKSTURS anomālijas (skat. psihopātija ).