— saistaudu apvalkā ietverti nervu šķiedru kūlīši; tie saista CNS ar visiem orgāniem un audiem, t.i., inervē tos.

Pēc impulsu vadīšanas virziena izšķir jušanas jeb sensoriskos (aferentos) NERVS, kas vada impulsus no receptoriem uz CNS, kustību jeb motoriskos un sekretoriskos NERVS (tie abi ir eferentie NERVS), kuri vada impulsus no CNS uz muskuļiem vai dziedzeriem, un jauktos NERVS, kas vada impulsus abos virzienos.
Vairākums NERVS ir jaukti. Bez tam NERVS, tāpat kā visu nervu sistēmu, var iedalīt somatiskajos un veģetatīvajos. Somatiskos NERVS veido mielinizētās nervu šķiedras, un tie inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus (↑ galvas smadzeņu nervi; muguras smadzeņu nervi).

Veģetatīvos NERVS veido nemielinizētās šķiedras; tie inervē gk. iekšējos orgānus, asinsvadus. Veģetatīvo NERVS šķiedras bieži vien ir arī somatiskajos NERVS (↑ veģetatīvā nervu sistēma). NERVS atrodas saistaudos un bieži iet līdztekus asinsvadiem. Noteiktās vietās tie pienāk tuvu ādai un izmantojami adatu terapijai. Lai operējamā vieta kļūtu nesāpīga, gar NERVS injicē anestēzijas līdzekļus (novokaīnu u.c), kas uz laiku pārtrauc impulsu vadīšanu pa jušanas NERVS šķiedrām. Šo metodi lieto arī ārstn-ā (piem., novokaīna blokāde). Ja NERVS bojāts vai saspiests, inervējamā rajonā rodas ādas jušanas traucējumi vai muskuļu paralīze.
Traumās pārrautie NERVS var reģenerēties, ja to galus sašuj. Reģenerācija ir ļoti lēna un ne vienmēr pilnīga.

Dažu inf. slimību ieros-i, traumas var izraisīt atsevišķa NERVS vai vairāku NERVS un to pinumu iekaisumu ( neirīts, polineirīts, pleksīts).