uzturlīdzeklis, ko no ziedu nektāra izstrādā medus bites. MEDUS ķīm. sastāvs: apm. 80% ogļhidrātu (glikoze un fruktoze apm. vienādās daļās — 70—75% , saharoze — 1,5—3%), 0,4% olbv., 16—20% ūdens, 0,03—0,2% organisko skābju (pienskābe, citronskābe, ābolskābe, skābeņskābe), 0,1—0,8% minerālvielu (kalcijs, nātrijs, kālijs, magnijs un dzelzs u.c). MEDUS satur arī fermentus, B2, B6, K, C, E, PP vīt., karotīnu, aromātiskās vielas (MEDUS ķīm. sastāvu un enerģētisko vērtību ↑ raksta uzturs 8. tabulā). Bioloģiski vērtīgāks ir MEDUS ar lielu ziedputekšņu daudzumu (tajos atrodas vit..). Medu attīrot un karsējot, ziedputekšņi tiek atdalīti un fermenti aiziet bojā. Medu plaši lieto uzturā. MEDUS uzturvērtību nosaka viegli izmantojamie cukuri (fruktoze un glikoze). MEDUS ietilpst daudzos medikamentos un kosmētiskajos līdz. Ik dienas mēreni lietots, tas labi regulē zarnu darbību. Ja dienā lieto vairāk nekā 20—-30 g MEDUS, pārējās saldvielas uztura jāsamazina. Tautas medicīnā medu lieto par ārstn. līdzekli kuņģa, aknu, plaušu slimību, sirds un asinsrites, kā arī nervu sistēmas darbības traucējumu gadījumā. Medu uzglabā vēsā (5—10°), sausā, vēdināmā telpā.